Atklāsmes 21
Jaunais debesis un jaunā zeme
Šajā nodaļā tiek aprakstīta jaunā debess un jaunā zeme radīšana, kur Dieva ļaudis dzīvos pilnīgā sadraudzībā ar Viņu. Nodaļa uzsver Dieva ļaužu pilnīgu atjaunošanos un izpirkšanu un visu ciešanu un grēka beigas.
1Un es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi; jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudušas, un jūra vairs nav.
2Un es, Jānis, redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, no Dieva nokāpjam no debesīm, sataisītu kā savam vīram izgreznotu brūti.
3Un es dzirdēju lielu balsi no debesīm sakām: redzi, Dieva dzīvoklis pie cilvēkiem, un Viņš mājos pie tiem un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs pie tiem, viņiem par Dievu.
4Un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm un nāve vairs nebūs, nedz bēdas, nedz brēkšana, nedz raizes vairs nebūs; jo pirmās lietas ir pagājušas.
5Un kas uz godības krēsla sēdēja, sacīja: redzi, visu Es daru jaunu. Un Viņš uz mani saka: raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesīgi.
6Un Viņš uz mani sacīja: tas ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Iesākums un Gals. Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.
7Kas uzvar, tam būs iemantot visas lietas, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.
8Bet bailīgiem un neticīgiem un negantiem un slepkavām un mauciniekiem un burvjiem un elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa zaņķī, kas deg ar uguni un sēru; tā ir otrā nāve.
9Un pie manis nāca viens no septiņiem eņģeļiem, kam septiņi kausi bija, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, un runāja ar mani sacīdams: nāc šurp! Es tev rādīšu sievu, Tā Jēra brūti.
10Un viņš mani garā noveda uz lielu un augstu kalnu un man rādīja lielo pilsētu, svēto Jeruzālemi, kas no debesīm nokāpa no Dieva.
11Un tai bija Dieva godība. Un viņas spožums bija visdārgākam akmenim līdzīgs, tā kā jašmas akmens, kas spīd kā kristāls.
12Un tai bija liels un augsts mūris ar divpadsmit vārtiem, un uz vārtiem bija divpadsmit eņģeļi, un vārdi bija virsū rakstīti, kas ir divpadsmit Israēla bērnu cilšu vārdi.
13No austruma puses trīs vārti, no ziemeļa puses trīs vārti, no dienasvidus puses trīs vārti, no vakara puses trīs vārti.
14Un pilsētas mūrim bija divpadsmit pamati un uz tiem Tā Jēra divpadsmit apustuļu vārdi.
15Un kas ar mani runāja, tam bija zelta kārts, ka tas pilsētu mērotu un viņas vārtus un viņas mūrus.
16Un tā pilsēta bija četrstūrīga un bija tik gara, cik plata. Un viņš pilsētu mēroja ar kārti pie divpadsmit tūkstošiem stadiju; viņas garums un platums un augstums bija it vienāds.
17Un viņš mēroja viņas mūri pie simts četrdesmit un četrām olektīm pēc cilvēka mēra, kas eņģelim bija.
18Un viņas mūris bija uztaisīts no jašmas; un pilsēta bija no tīra zelta, kas tīram stiklam bija līdzīgs.
19Un pilsētas mūra pamati bija izrotāti ar visādiem dārgiem akmeņiem; pirmais pamats bija jašmas, otrais safīrs, trešais halcedons, ceturtais smaragds.
20Piektais sardoniks, sestais sardis, septītais hrizolits, astotais berils, devītais topāzis, desmitais krizoprazs, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists.
21Un divpadsmit vārti bija divpadsmit pērles, un ikvieni vārti bija no vienas pērles, un pilsētas ielas bija no tīra zelta tā kā skaidrs stikls.
22Un es neredzēju nevienu Dieva namu iekš tās, jo Tas Kungs, visu valdītājs Dievs, ir viņas nams un Tas Jērs.
23Un pilsētai saules nevajag nedz mēneša, ka tie tur spīdētu, jo Dieva godība to apgaismo, un viņas gaišums ir Tas Jērs.
24Un tautas staigās viņas gaišumā, un ķēniņi virs zemes savu godu un slavu nesīs tur iekšā.
25Un viņas vārti netaps aizslēgti dienā, jo nakts tur nav.
26Un tautu godu un slavu tur nesīs iekšā.
27Un tur neieies neviens, kas ir apgānīts un negantību dara un melus, bet tie vien, kas ir rakstīti Tā Jēra dzīvības grāmatā.