Psalmi 131
Piedošana un miera sajūta Dieva aprūpē.
Psalms 131 ir īss, bet spēcīgs pārdomu par pazemīga un apmierināta sirds attīstību. Mozus piekrīt savai tendencei kļūt lepnam un uztraukties, bet izvēlas uzticēties Dieva mīlošajai gādībai. Viņš mudina sevi un citus atrast mieru, atpūsties kā pabērns mātes klēpī, atbrīvojot kontroli un vajadzību pēc pasaules aspirācijām.
1Dāvida svētku dziesma. Kungs, mana sirds nav lepna, un manas acis nav greznas; es netinos ar lielām lietām, kas man ir pārāk brīnumainas.
2Tiešām, savu dvēseli es esmu remdējis un klusinājis, kā bērnu, kas atšķirts no savas mātes; mana dvēsele ir pie manis kā atšķirts bērns.
3Israēl, cerē uz To Kungu no šī laika un mūžīgi!