Psalmi 130
Kliedziens no dzelmēm
Psalmu 130 ir dziļa izpausme par sūdzību, cerību un uzticību, kas iedvesmota no Izraēlas dziļas apziņas par savu grēcību un Dieva žēlastību. Psalmists sauc pie Kunga no bezdibenēm, atzīstot savu vainu un ilgojoties pēc piedošanas. Tomēr viņš arī apstiprina savu pārliecību par Dieva neatlaidīgo mīlestību un izpirkšanu, gaidot savu glābiņu ar pacietību un ticību.
1Svētku dziesma. No dziļumiem es Tevi piesaucu, Kungs.
2Ak Kungs, klausi manu balsi, lai Tavas ausis uzmana uz manas sirds lūgšanas balsi.
3Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, — ak Kungs, kas pastāvēs?
4Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.
5Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, un es ceru uz Viņa vārdu.
6Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā uz rīta gaismu sargi, kas rītu gaida.
7Israēls lai cerē uz To Kungu, jo pie Tā Kunga ir žēlastība un daudz pestīšanas pie Viņa.
8Un Viņš atpestīs Israēli no visiem viņa noziegumiem.