Psalmi 129
Sauciens pēc atpestīšanas no apspiedējiem
Psalmu 129 ir sūdzība, ko izteicis psalmu autors, runājot visu Israēlu vārdā un lūdzot Dievu atbrīvot no savu apspiedēju rokām. Psalmu autors atsaucās pagātnes cīņas, ar kurām saskārusies Israēla, ieskaitot fizisku apspiešanu un valodas vardarbību, un izsaka uzticību Dieva taisnībai aizstāvēt taisnīgos un sodīt ļaunos.
1Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
2Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
3Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
4Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
5Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
6Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
7Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
8Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.