Psalmi 115
Dieva suverenitāte un dievbilžu muļķība
Psalmu 115 uzsver Dieva unikālo spēku un varu, kas tiek kontrastēta ar bezdzīvotām idoltēm, ko pielūdz nācijas. Psalmists teic Dievu par Viņa neatlaidīgo mīlestību un uzticību Saviem ļaudīm, un mudina viņus ticēt Viņa aizsardzībai un sniegtajai palīdzībai. Psalms noslēdzas ar aicinājumu visām tautām atzīt patiesā un dzīvo Dieva virsniecību.
1Ne mums, ak Kungs! ne mums, bet Savam vārdam dod godu, pēc Savas žēlastības un patiesības.
2Kāpēc pagāniem būs sacīt: kur nu ir viņu Dievs?
3Bet mūsu Dievs ir debesīs; visu, ko Viņš grib, to Viņš dara.
4Viņu dievekļi ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darbs.
5Tiem ir mute, bet tie nerunā, tiem ir acis, bet tie neredz;
6Tiem ir ausis un tie nedzird, tiem ir deguns un tie neož;
7Rokas tiem ir, bet tie netausta; tiem ir kājas, bet tie nestaigā; tie nerunā ar savu rīkli.
8Kas tos taisa, ir tādi pat kā viņi, tādi pat visi, kas uz tiem paļaujas.
9Israēl, cerē uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
10Ārona nams, cerē uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
11Jūs visi, kas To Kungu bīstaties, cerējiet uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
12Tas Kungs mūs piemin un mūs svētī; Viņš svētīs Israēla namu, Viņš svētīs Ārona namu.
13Viņš tos svētīs, kas To Kungu bīstas, gan mazus, gan lielus.
14Tas Kungs lai jūs vairo, jūs un jūsu bērnus.
15Jūs esat Tā Kunga svētītie; Viņš radījis debesis un zemi.
16Debesu debesis Tam Kungam pieder, bet zemi Viņš devis cilvēku bērniem.
17Nomirušie To Kungu neslavēs nedz tie, kas nogrimuši klusumā.
18Bet mēs gribam slavēt To Kungu, no šī laika mūžīgi. Alleluja!