Mārtiņa evaņģēlijs 24

¹Un no Dieva nama izgājis Jēzus aizgāja. Un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un rādīja Viņam, kā Dieva nams uztaisīts.

²Bet Jēzus uz tiem sacīja: “‹Vai jūs to visu neredzat? Patiesi, Es jums saku, šeit akmens uz akmens netaps pamests, kas netaps nolauzīts.›”

³Un Viņam uz Eļļas kalna sēžot, mācekļi piegāja atsevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pastara laika zīme?”

⁴Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.›

⁵‹Jo tur daudz nāks Manā Vārdā un sacīs: es esmu Kristus, un daudzus pievils.›

⁶‹Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Lūkojiet, nebēdājaties, jo visam tam tā būs notikt, bet tad vēl nav gals.›

⁷‹Jo tad celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, un tad būs bada laiki un mēris un zemes trīcēšanas dažās vietās.›

⁸‹Bet viss tas būs tikai lielo bēdu iesākums.›

⁹‹Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs tapsiet ienīdēti no visiem ļaudīm Mana Vārda dēļ.›

¹⁰‹Un tad daudz apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru nīdēs.›

¹¹‹Jo tad daudz viltīgi pravieši celsies un daudz pievils.›

¹²‹Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība pie daudziem izdzisīs.›

¹³‹Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.›

¹⁴‹Un šis evaņģēlijs› ‹no (Dieva) valstības visā pasaulē taps sludināts visām tautām, un tad nāks gals.›

¹⁵‹Kad jūs nu redzēsiet izpostīšanas negantību, par ko pravietis Daniēls sacījis, ka tā stāv svētā vietā, (kas to lasa, tas lai to labi apdomā!)›

¹⁶‹Kas tad ir Jūdu zemē, tie lai bēg kalnos.›

¹⁷‹Un kas ir uz jumta, tas lai nekāpj zemē, kādu lietu no sava nama iznest;›

¹⁸‹Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas, savas drēbes paņemt.›

¹⁹‹Bet, ak vai, tām grūtām un zīdītājām tanī laikā!›

²⁰‹Bet lūdziet, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā nedz sabatā.›

²¹‹Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam, un kādas arī vairs nebūs.›

²²‹Un ja šīs dienas netaptu paīsinātas, tad neviens cilvēks netaptu izglābts; bet izredzēto labad tās dienas taps paīsinātas.›

²³‹Ja tad kas uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, vai tur; tad neticiet.›

²⁴‹Jo viltīgi kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka arī izredzētie, ja tas varētu būt, uz alošanu taptu pievilti.›

²⁵‹Redziet, Es jums to papriekš esmu sacījis.›

²⁶‹Tāpēc, kad tie uz jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, — tad neejat ārā; redzi, Viņš ir kambaros, — tad neticat.›

²⁷‹Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.›

²⁸‹Jo kur ir maita, tur arī ērgļi sakrāsies.›

²⁹‹Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies.›

³⁰‹Un tad Tā Cilvēka Dēla zīme rādīsies debesī, un tad visas ciltis virs zemes kauks› ‹un redzēs To Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.›

³¹‹Un Viņš sūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie Viņa izredzētos sakrās no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.›

³²‹Mācaties līdzību no vīģes koka: kad jau viņa zaros pumpuri metās, un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasaru esam klāt.›

³³‹Tā arīdzan, kad jūs visu to redzēsiet, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm.›

³⁴‹Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.›

³⁵‹Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.›

³⁶‹Bet par to dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, kā vien Mans Tēvs.›

³⁷‹Bet tā, kā bija Noas dienās, tāpat arī būs Tā Cilvēka Dēla atnākšana.›

³⁸‹Jo itin kā tie tanīs dienās priekš grēku plūdiem rija un plītēja, precējās un laulībā devās līdz dienai, kad Noa iegāja šķirstā,›

³⁹‹Un tie neņēma vērā, tiekams plūdi nāca un visus aizņēma; tāpat būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.›

⁴⁰‹Tad divi būs laukā; viens taps pieņemts, otrs atmests.›

⁴¹‹Divas mals dzirnavās, viena taps pieņemta, otra atmesta.›

⁴²‹Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.›

⁴³‹Bet to protiet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu savā namā ielauzties.›

⁴⁴‹Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo tanī stundā, kurā jūs nedomājiet, Tas Cilvēka Dēls nāks.›

⁴⁵‹Kurš nu ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi, tiem maizi dot savā laikā?›

⁴⁶‹Svētīgs tas kalps, ko kungs pārnācis atradīs tā darām.›

⁴⁷‹Patiesi, Es jums saku, ka viņš to iecels pār visām savām mantām.›

⁴⁸‹Bet ja ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nākt.›

⁴⁹‹Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt:›

⁵⁰‹Tad tā kalpa kungs nāks tādā dienā, kad šis negaida, un tādā stundā, ko šis nezina,›

⁵¹‹Un to šķels pušu un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.›