Mārtiņa evaņģēlijs 16
Pieprasījums pēc zīmes
Jēzus runā par savu nāvi un augšāmcelšanos.
1Tad farizeji un saduceji nāca pie Viņa kārdinādami un prasīja Viņam, lai tiem parāda kādu zīmi no debesīm.
2Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Kad vakars metās, tad jūs sakāt: “Būs skaidrs gaiss, jo debess ir sarkana.”›
3‹Un no rīta agrumā: “Šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies.” Jūs liekuļi, debess izskatu jūs zināt noprast, vai jūs nevarat arī noprast laiku zīmes›?
4‹Nikna un laulību pārkāpēja tauta meklē zīmi, un viņai nekāda zīme netaps dota, kā vien pravieša Jonas zīme.›” Un Viņš tos atstāja un aizgāja.
5Un Viņa mācekļi pārcēlušies bija aizmirsuši maizi ņemt līdz.
6Un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Pielūkojiet un sargājaties no farizeju un saduceju rauga.›”
7Bet tie domāja pie sevis un sacīja: “Tas ir, ka mēs maizes neesam ņēmuši līdz.”
8Un Jēzus, to nomanīdams, uz tiem sacīja: “‹Ko jūs domājat pie sevis, jūs mazticīgie, ka jūs maizes neesat ņēmuši līdz?›
9‹Vai jūs vēl neprotat, nedz atminat tās piecas maizes pie tiem piectūkstošiem, un cik kurvju jūs esat salasījuši?›
10‹Nedz tās septiņas maizes pie tiem četrtūkstošiem, un cik kurvju jūs esat salasījuši?›
11‹Kā tad nu jūs neprotat, ka Es uz jums neesmu runājis par maizi, sacīdams: “Sargājaties no farizeju un saduceju rauga?”›”
12Tad tie saprata, ka Viņš nebija sacījis, ka lai tie sargās no maizes rauga, bet no farizeju un saduceju mācības.
13Un Jēzus nāca uz Filipa Cezarejas robežām un vaicāja Saviem mācekļiem un sacīja: “‹Ko ļaudis saka, To Cilvēka Dēlu esam.›”
14Un viņi atbildēja: “Citi saka: Jānis Kristītājs; citi: Elija; citi: Jeremija, vai kāds no praviešiem.”
15Viņš uz tiem sacīja: “‹Bet ko tad jūs sakāt, kas Es esmu?›”
16Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: “Tu esi Kristus, Dzīvā Dieva Dēls.”
17Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “‹Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to nav sacījušas, bet Mans Tēvs debesīs.›
18‹Un Es arīdzan tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šo akmeni Es Savu draudzi gribu uztaisīt, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.›
19‹Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un ko tu virs zemes siesi, tam būs arī būt sietam debesīs; un ko tu virs zemes atraisīsi, tam būs arī būt atraisītam debesīs.›”
20Tad Viņš Saviem mācekļiem aizliedza, ka tie nevienam nesacītu, ka Viņš Jēzus Tas Kristus.
21No tā laika Jēzus Saviem mācekļiem iesāka rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no tiem vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tapt nokautam un trešā dienā augšāmcelties.
22Un Pēteris, Viņu savrup ņēmis, iesāka viņu apsaukt sacīdams: “Dievs pasargā! Kungs, lai Tev tā nenotiek!”
23Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: “‹Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkiem tīk.›”
24Tad Jēzus uz Saviem mācekļiem sacīja: “‹Ja kas Man grib nākt pakaļ, tam būs sevi pašu aizliegt›, ‹savu krustu uz sevi ņemt un Man iet pakaļ.›
25‹Jo kas savu dzīvību› ‹grib izglābt, tam tā zudīs, un kam dzīvība Manis dēļ zūd, tas to atradīs.›
26‹Jo ko tas cilvēkam līdz, kad tas iemanto visu pasauli, un tam tomēr dvēsele zūd? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?›
27‹Jo Tas Cilvēka Dēls nāks iekš Sava Tēva godības ar Saviem eņģeļiem, un tad Tas ikkatram atmaksās pēc viņa darbiem.›
28‹Patiesi, Es jums saku: kādi no tiem, kas šeitan stāv, nāvi nebaudīs, iekams neredzēs To Cilvēka Dēlu nākam Savā Valstībā.›”