Mārtiņa evaņģēlijs 13

¹Tanī dienā Jēzus no nama izgājis, apsēdās jūrmalā.

²Un daudz ļaužu pie Viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā iekāpis tur atsēdās, un visi tie ļaudis stāvēja malā.

³Un Viņš uz tiem daudz runāja caur līdzībām un sacīja: “‹Redzi, sējējs izgāja sēt.›

⁴‹Un viņam sējot cita sēkla krita ceļmalā; un putni nāca un to apēda.›

⁵‹Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes.›

⁶‹Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka viņai nebija saknes.›

⁷‹Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga› ‹un to apmāca.›

⁸‹Bet cita krita uz labu zemi un nesa augļus, cita simtkārtīgus un cita sešdesmitkārtīgus un cita trīsdesmitkārtīgus.›

⁹‹Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.›”

¹⁰Un tie mācekļi piegājuši uz Viņu sacīja: “Kādēļ Tu uz tiem runā caur līdzībām?”

¹¹Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem tas nav dots.›

¹²‹Jo kam ir, tam taps dots, un tam būs pārlieku; bet kam nav, no tā taps atņemts arī tas, kas tam ir.›

¹³‹Tāpēc Es uz tiem runāju caur līdzībām, lai tie redzēdami neredz, un dzirdēdami nedzird, nedz saprot.›

¹⁴‹Un pie tiem pravieša Jesajas vārdi piepildās, kas saka: “Ausīm jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; un redzēdami jūs redzēsiet, bet nenomanīsiet.›

¹⁵‹Jo šo ļaužu sirds ir palikusi cieta, un ar ausīm tie ir pakurli un savas acis tie aizdarījuši, ka tie acīm neredz un ausīm nedzird un sirdī nesaprot, un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.”›

¹⁶‹Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.›

¹⁷‹Jo patiesi, Es jums saku, ka daudz pravieši un taisni ir vēlējušies redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.›

¹⁸‹Tad nu klausāties jūs līdzību par sējēju.›

¹⁹‹Kad kas Vārdu par Valstību› ‹dzird un neprot, tad nāk ļaunais un rauj to nost, kas viņa sirdī ir sēts. Šis ir tas, kas sēts ceļmalā.›

²⁰‹Bet kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas Vārdu dzird, un tūdaļ to ar prieku saņem.›

²¹‹Bet viņam nav saknes iekš sevis, un viņš ir nepastāvīgs. Kad nu bēdas uziet un vajāšana Vārda dēļ, tad viņš tūdaļ ņem apgrēcību.›

²²‹Bet kas starp ērkšķiem sēts, ir tas, kas Vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība apslāpē Vārdu, un tas nenes augļus.›

²³‹Bet kas uz labu zemi sēts, ir tas, kas Vārdu dzird un saprot un turklāt nes augļus,› ‹cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.›”

²⁴Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: “‹Debesu valstība ir kā kāds cilvēks, kas labu sēklu sēja savā tīrumā.›

²⁵‹Bet ļaudīm guļot viņa ienaidnieks nāca un iesēja nezāli kviešu starpā un aizgāja.›

²⁶‹Kad nu labība auga un vārpās metās, tad nezāle arīdzan rādījās.›

²⁷‹Tad kalpi gāja pie nama tēva un uz to sacīja: “Kungs, vai tu neesi sējis labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad nezāle rodas?”›

²⁸‹Un viņš uz tiem sacīja: “To tas ienaidnieks darījis.” Tad kalpi uz to sacīja: “Vai tad tu gribi, ka mēs ejam, to izravēt?”›

²⁹‹Viņš sacīja: “Nē, ka jūs, nezāli izravēdami, neizplūcat arī kviešus.›

³⁰‹Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu pļāvējiem: “Sakrājiet kopā papriekš nezāli un sieniet to kūlīšos, lai tā top sadedzināta; bet kviešus sakrājiet manā šķūnī.””›”

³¹Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: “‹Debesu valstība līdzinājās sinepju graudiņam, ko cilvēks ņēmis savā laukā iesēja.›

³²‹Šī gan ir mazākā starp visām sēklām, bet kad tā uzaug, tad tā ir lielāka pār citiem dārza stādiem un paliek par koku, tā ka putni apakš debess nāk un ligzdas taisa viņa zaros.›”

³³Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: “‹Debesu valstība līdzinājās raugam, ko sieva ņēmusi iejauca trīs mēros miltu, tiekams viss sarūga.›”

³⁴Visu to Jēzus runāja caur līdzībām uz ļaudīm, un bez līdzībām Viņš uz tiem nerunāja.

³⁵Lai piepildītos, ko pravietis runājis sacīdams: “Es Savu muti atdarīšu līdzībās, Es izrunāšu lietas, kas no pasaules iesākuma apslēptas.”

³⁶Tad Jēzus ļaudis atlaida un pārgāja mājās, un Viņa mācekļi pie Tā piegāja un sacīja: “Izstāsti mums līdzību par nezāli tīrumā.”

³⁷Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “‹Tas, kas labo sēklu sēj, ir Tas Cilvēka Dēls›.

³⁸‹Bet lauks ir pasaule, un labā sēkla ir valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni.›

³⁹‹Un ienaidnieks, kas to sējis, ir velns, un pļaujamais laiks ir šīs pasaules pastara gals, un pļāvēji ir eņģeļi.›

⁴⁰‹Tad nu tā kā nezāle top salasīta un ugunī sadedzināta, tā arī notiks šīs pasaules pastara galā.›

⁴¹‹Tas Cilvēka Dēls sūtīs Savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību,›

⁴²‹Un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.›

⁴³‹Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!›

⁴⁴‹Vēl Debesu valstība ir kā tīrumā apslēpta manta, ko cilvēks atradis apslēpa, un priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu.›

⁴⁵‹Vēl Debesu valstība ir līdzinājama tirgotājam, kas labas pērles meklēja.›

⁴⁶‹Un atradis vienu it dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un to nopirka.›

⁴⁷‹Vēl Debesu valstība līdzinājās tīklam, jūrā izmestam, kas visādas zivis savilka.›

⁴⁸‹Un kad tas bija pilns, tad tie to pie malas vilkuši un apsēdušies, labās ir salasījuši traukos, bet sapuvušās metuši ārā.›

⁴⁹‹Tā tas būs pasaules pastara galā; eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisniem,›

⁵⁰‹Un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.›”

⁵¹Jēzus uz tiem saka: “‹Vai jūs to visu esat sapratuši?›” Tie uz Viņu sacīja: “Esam gan, Kungs.”

⁵²Tad Viņš uz tiem sacīja: “‹Tāpēc ikkatrs rakstu mācītājs, uz Debesu valstību mācīts, ir līdzīgs nama kungam, kas no savas mantas izdod jaunas un vecas lietas.›”

⁵³Un notikās, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, tad Viņš aizgāja no turienes.

⁵⁴Un savā tēva pilsētā nācis, Viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie iztrūcinājās un sacīja: “Kur Šim nāk tāda gudrība un tāds spēks?

⁵⁵Vai Šis nav amatnieka dēls? Vai Viņa māte netop saukta Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps un Sīmanis un Jūda?

⁵⁶Un vai nav visas Viņa māsas pie mums? Kur tad Šis visu to dabūjis?”

⁵⁷Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa. Bet Jēzus uz tiem sacīja: “‹Pravietis nekur netop mazāk cienīts nekā savā tēva zemē un savās mājās.›”

⁵⁸Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumus viņu neticības dēļ.