Mārkus 2
Izdziedējot paralitiku un Levi aicinājums.
Jēzus piedod paralizēta vīra grēkus un dziedina viņu.
1Un pēc kādām dienām Viņš gāja atkal uz Kapernaūmu, un ļaudis dzirdēja, Viņu esam namā.
2Un tūdaļ daudz sapulcējās, tā ka tiem pat ārā priekš durvīm vairs nebija rūmes, un Viņš tiem to vārdu sludināja.
3Un pie Viņa nāca ar vienu paralizēto, ko četri nesa.
4Un kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atklāja jumtu, kur Viņš bija iekšā, un to uzplēsuši, nolaida gultu, uz kuras paralizētais gulēja.
5Un redzēdams viņu ticību, Jēzus sacīja uz paralizēto: “‹Mans bērns, tavi grēki tev ir piedoti.›”
6Bet tur bija kādi no rakstu mācītājiem, tie sēdēja turpat un domāja savās sirdīs:
7“Kā Šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas var grēkus piedot, kā vien Tas Vienīgais Dievs.”
8Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja, tos pie sevis pašiem tā domājam, un uz tiem sacīja: “‹Kam jūs tā domājiet savās sirdīs?›
9‹Kas ir vieglāki: — vai sacīt uz paralizēto: grēki tev ir piedoti; — vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā?›
10‹Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam vara ir virs zemes, grēkus piedot,›” (Viņš sacīja uz paralizēto:)
11“‹Es tev saku, celies, ņem savu gultu un ej mājās.›”
12Un tas tūdaļ cēlās un gultu paņēmis, aizgāja visiem redzot, tā ka visi izbrīnījās un Dievu teica sacīdami: “To mēs nemūžam vēl neesam redzējuši.”
13Un Viņš izgāja atkal pie jūras, un visi ļaudis nāca pie Viņa, un Viņš tos mācīja.
14Un garām iedams Viņš redzēja Levi, Alfeja dēlu, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “‹Staigā Man pakaļ!›” Un tas cēlies staigāja Viņam pakaļ.
15Un notikās, Tam viņa namā pie galda sēžot, arī daudz muitnieku un grēcinieku piesēdās līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem, jo to bija daudz, un tie staigāja Viņam pakaļ.
16Un kad rakstu mācītāji un farizeji Viņu redzēja ēdam ar muitniekiem un grēciniekiem, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Viņš ēd un dzer ar muitniekiem un grēciniekiem!”
17Un to dzirdējis, Jēzus uz tiem sacīja: “‹Spirgtiem ārsta nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.›”
18Un Jāņa mācekļi un farizeji gavēja, un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa un farizeju mācekļi gavē, bet Tavi mācekļi negavē?”
19Un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Kā kāzu ļaudis var gavēt, kamēr brūtgāns pie tiem ir? Kamēr brūtgāns pie viņiem, tie nevar gavēt.›
20‹Bet nāks dienas, ka brūtgāns no tiem taps atņemts, un tad tie gavēs tanīs dienās.›
21‹Neviens jaunas vadmalas ielāpu nešuj uz vecām drēbēm; citādi jaunais ielāps noplīst no vecām drēbēm un plīsums paliek jo liels.›
22‹Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi vīns traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā, bet jauns vīns jālej jaunos traukos.›”
23Un notikās, Viņam sabatā caur labību ejot, tad Viņa mācekļi pa ceļu iedami sāka vārpas plūkt.
24Un farizeji uz Viņu sacīja: “Raugi, ko tie dara sabatā, kas nav brīv?”
25Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad tam bija vajadzība un tas bija izsalcis, pats un tie, kas pie viņa bija?›
26‹Kā tas iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatara› ‹laikā un ēda Dieva priekšā noliktās maizes, ko ēst nav brīv, kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija.›”
27Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ.›
28‹Tā nu Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.›”