Mārkus 16
Augšāmcelšanās un Lielais uzdevums
Jēzus parādās Savai mācekļiem un uztic viņiem izplatīt Labo Vēsti visām tautām.
1Un kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmas zāles, ka tās nāktu un Viņu svaidītu.
2Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās nāca pie kapa,
3Un runāja savā starpā: “Kas mums akmeni novels no kapa durvīm?”
4Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; jo tas bija ļoti liels.
5Un kapā iegājušas tās redzēja vienu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu baltās garās drēbēs. Un tās izbijās.
6Bet viņš uz tām sacīja: “Neizbīstaties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Tas ir augšām cēlies un nav šeitan. Redziet še to vietu, kur Viņu nolika.
7Bet noejat un sakāt to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jūsu priekšā noies uz Galileju; tur jūs Viņu redzēsiet, kā Viņš jums ir sacījis.”
8Un tās steigšus izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailība tām bija uzgājusi, un nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.
9Bet kad Viņš bija uzcēlies pirmajā nedēļas dienā it agri, tad Viņš parādījās papriekš Marijai Magdalēnai, no kuras Viņš septiņus velnus bija izdzinis.
10Šī gāja un pasludināja mācekļiem, kas bija noskumuši un raudāja.
11Un šie dzirdēdami, ka Viņš esot dzīvs un no tās redzēts, neticēja.
12Bet pēc tam, kad divi no tiem staigāja, Jēzus tiem uz lauku ejot parādījās citā ģīmī.
13Un tie arīdzan nogājuši to tiem citiem pasludināja, un tie arī viņiem neticēja.
14Visupēc Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un sirds cietību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšām celšanās Viņu jau bija redzējuši.
15Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Ejat pa visu pasauli un pasludinājiet evaņģēliju visai radībai.›
16‹Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet kas netic, tas taps pazudināts.›
17‹Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdz: Manā Vārdā tie velnus izdzīs, jaunām mēlēm runās,›
18‹Čūskas aizdzīs; un kad tie kādas nāvīgas zāles dzers, tad tas tiem nekaitēs. Uz neveseliem tie rokas uzliks, un tad viņi kļūs veseli›.”
19Un Tas Kungs, kad Tas ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas.
20Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem palīdzēja strādāt un vārdu apstiprināja caur līdzejošām zīmēm.
