Levīša grāmatas 14

¹Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

²Šis būs likums par spitālīgo viņa šķīstīšanas laikā:

³To būs vest pie priestera, un priesterim būs iziet ārā aiz lēģera, un ja priesteris redz, un raugi, spitālības vaina no spitālīgā ir sadzijusi,

⁴Tad priesterim būs pavēlēt, ka priekš tā, kas jāšķīstī, būs ņemt divus dzīvus šķīstus putnus un ciedra koku un sarkanus dzīparus un īzapu.

⁵Un priesterim būs pavēlēt, ka viens putns top nokauts iekš kāda māla trauka pār tekošu ūdeni.

⁶Dzīvo putnu viņam tad būs ņemt un ciedra koku un sarkanos dzīparus un īzapu, un tos līdz ar dzīvo putnu būs iemērcēt otra putna asinīs, kas ir nokauts pār tekošo ūdeni,

⁷Un to, kas no spitāļiem šķīstās, būs septiņreiz apslacīt un šķīstīt, un dzīvo putnu palaist laukā.

⁸Un tam, kas šķīstās, būs mazgāt savas drēbes un nocirpt visus savus matus un ūdenī mazgāties, tad tas būs šķīsts; pēc tam lai viņš nāk lēģerī, bet lai paliek sava dzīvokļa ārpusē septiņas dienas.

⁹Septītā dienā tam būs nodzīt savus matus, savu galvu un savu bārdu, to spalvu savās uzacīs; visus savus matus tam būs nodzīt un savas drēbes mazgāt un savu miesu ar ūdeni mazgāt, tad tas būs šķīsts.

¹⁰Un astotā dienā tam būs ņemt divus jērus, kas bez vainas, un gada vecu aitiņu, kas bez vainas, līdz ar trim desmitiem kviešu miltu par ēdamo upuri, ar eļļu sajauktu, un vienu glāzi eļļas.

¹¹Tad tam priesterim, kas šķīsta, to vīru, kas šķīstās, līdz ar tām lietām būs stādīt Tā Kunga priekšā, priekš saiešanas telts durvīm.

¹²Un priesterim būs ņemt vienu jēru un to upurēt par nozieguma upuri ar logu eļļas, un par līgojamu upuri to upurēt Tā Kunga priekšā.

¹³Tad viņam jēru būs nokaut vietā, kur top nokauts grēku upuris un dedzināmais upuris, svētā vietā, jo nozieguma upuris pieder tāpat kā grēku upuris priesterim; tas ir augsti svēts.

¹⁴Un priesterim būs ņemt no nozieguma upura asinīm, un to būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas jāšķīstī, un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu.

¹⁵Un priesterim arī būs ņemt eļļu no loga un liet savā kreisā saujā.

¹⁶Un būs iemērcēt savu labo pirkstu eļļā, kas kreisajā saujā, un ar savu pirkstu no eļļas septiņreiz slacīt Tā Kunga priekšā.

¹⁷Un no atlikušās eļļas, kas viņa saujā, priesterim būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas jāšķīstī, un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu virsū uz nozieguma upura asinīm.

¹⁸Un kas vēl atlicis no eļļas, kas bija priestera saujā, to viņam būs likt uz galvu tam, kas jāšķīstī; tā priesterim viņu būs salīdzināt Tā Kunga priekšā.

¹⁹Un priesterim arī būs sataisīt grēku upuri un to šķīstīto salīdzināt viņa nešķīstības dēļ.

²⁰Tad viņam būs nokaut dedzināmo upuri. Un dedzināmo upuri un ēdamo upuri būs celt uz altāri; tā priesterim viņu būs salīdzināt, tad tas ir šķīsts.

²¹Bet ja viņš ir nabags un viņam maz pie rokas, tad lai ņem vienu jēru nozieguma upurim par līgojamu upuri, sevi salīdzināt, un desmito tiesu kviešu miltu ar eļļu sajauktu par ēdamu upuri un vienu logu eļļas,

²²Un divas ūbeles jeb divus jaunus baložus, cik viņa roka spēj; no tiem lai ir viens par grēku upuri un otrs par dedzināmo upuri.

²³Un astotā šķīstīšanas dienā tos būs nest pie priestera, pie saiešanas telts durvīm Tā Kunga priekšā.

²⁴Un priesterim būs ņemt nozieguma upura jēru un logu eļļas, un tos būs līgot par līgojamu upuri Tā Kunga priekšā.

²⁵Tad nozieguma upura jēru būs nokaut un ņemt no nozieguma upura asinīm, un to likt uz labās auss skripstiņu tam, kas šķīstās un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu.

²⁶Un priesterim no tās eļļas būs liet savā kreisajā saujā.

²⁷Un no eļļas, kas kreisajā saujā, priesterim septiņreiz būs slacīt Tā Kunga priekšā.

²⁸Un no eļļas, kas viņa saujā, priesterim būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas šķīstās, un uz viņa labās kājas lielo pirkstu, virsū uz nozieguma upura asinīm.

²⁹Un atlikumu no eļļas, kas priestera saujā, būs likt uz galvu tam, kas šķīstās, par salīdzināšanu Tā Kunga priekšā.

³⁰Tad viņam būs sataisīt vienu no ūbelēm jeb no jauniem baložiem, cik viņa roka spēj.

³¹Cik viņa roka spēj, vienu par grēku upuri un otru par dedzināmo upuri līdz ar ēdamo upuri; tā priesterim to, kas šķīstās, būs salīdzināt Tā Kunga priekšā,

³²Šis ir likums par to, kam ir spitāļi, kam roka nespēj, cik viņa šķīstīšanas pēc vajag.

³³Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:

³⁴Kad jūs nāksiet Kanaāna zemē, ko Es jums došu par īpašumu, un kad Es spitālības vainu piesūtīšu kādam jūsu zemes namam,

³⁵Tad tam, kam tas nams pieder, būs nākt un priesterim dot ziņu un sacīt: man šķiet, kādu vainu esam manā namā.

³⁶Un priesterim būs pavēlēt, ka namu izkravā, pirms priesteris nāk, vainu apraudzīt, lai netop nešķīsti visi, kas namā, un tad priesterim būs nākt un namu apraudzīt.

³⁷Kad viņš nu vainu aplūkojis un redz, ka vainai pie nama sienām ir pazaļas vai pasarkanas dobītes, un tās dziļāki izraugās nekā siena,

³⁸Tad priesterim no nama būs iziet pie nama durvīm un namu aizslēgt septiņas dienas.

³⁹Un septītā dienā priesterim atkal būs nākt un lūkot, un raugi, ja vaina pie nama sienām ir izpletusies,

⁴⁰Tad priesterim būs pavēlēt, ka akmeņus izlauž, kur vaina, un tos ārā izmet aiz pilsētas kādā nešķīstā vietā.

⁴¹Un namu no iekšienes visapkārt būs nokasīt, un nokasījumu, ko tie nokasījuši, būs izmest ārā aiz pilsētas uz kādu nešķīstu vietu.

⁴²Tad tiem būs ņemt citus akmeņus un likt viņu akmeņu vietā, un citus mālus ņemt un namu apmest.

⁴³Bet ja vaina namā izplešas, pēc tam kad akmeņi ir izlauzti, nams nokasīts un atkal apmests,

⁴⁴Tad priesterim būs nākt un raudzīt, un redzi, ja vaina pie nama ir izpletusies, tad ēdoti spitālības vaina ir namā; — tas ir nešķīsts.

⁴⁵Un to namu, viņa akmeņus un viņa kokus un visus nama mālus būs nolauzīt un ārā izmest aiz pilsētas uz kādu nešķīstu vietu.

⁴⁶Un kas šai namā iet jebkurā dienā, kad tas tapis aizslēgts, tam būs nešķīstam būt līdz vakaram.

⁴⁷Un kas tajā namā guļ, tam būs mazgāt savas drēbes, un kas tai namā ēd, tam būs mazgāt savas drēbes.

⁴⁸Bet kad priesteris atkal nāks un lūkos un redzi, tā vaina tai namā pēc tam, kad tas apmests, nav izpletusies, tad priesterim namu būs atzīt par šķīstu, jo vaina ir sadzijusi.

⁴⁹Tad viņam priekš nama šķīstīšanas būs ņemt divus putnus un ciedra koku un sarkanus dzīparus un īzapu.

⁵⁰Un viņam vienu putnu būs nokaut kādā mālu traukā pār tekošu ūdeni.

⁵¹Un viņam būs ņemt ciedra koku un īzapu un sarkanos dzīparus un dzīvo putnu un tos iemērcēt nokauta putna asinīs un tekošā ūdenī un namu septiņreiz apslacīt.

⁵²Tā viņam namu būs šķīstīt ar putna asinīm un ar tekošo ūdeni un ar dzīvo putnu un ar ciedra koku un ar īzapu un ar sarkaniem dzīpariem.

⁵³Tad viņam dzīvo putnu būs palaist ārā aiz pilsētas laukā; tā viņam namu būs salīdzināt, tad tas taps šķīsts.

⁵⁴Šis ir likums par ikvienu spitālības vainu un par kraupi

⁵⁵Un par drēbju un namu spitāļiem,

⁵⁶Un par tūkumiem un kašķi un baltām pūtēm;

⁵⁷Par mācību, kad kas ir nešķīsts un kad kas šķīsts; — šis ir likums par spitāļiem.