Jēkaba vēstule 4

¹No kurienes kari un kaušanās jūsu starpā? Vai ne no turienes, no jūsu kārībām, kas karo jūsu locekļos?

²Jūs iekārojiet, un jums nav nenieka; jūs ienīstiet un skaužat un nevarat iegūt; jūs kaujat un karojat, tomēr jums nav nenieka, tādēļ ka jūs nelūdziet,

³Jūs lūdziet un nedabūjiet, tāpēc ka nepareizi lūdziet, lai to savās kārībās varētu aprīt.

⁴Jūs laulības pārkāpēji un laulības pārkāpējas, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva nīšana? Kas tad grib būt pasaules draugs, tas paliek Dievam par ienaidnieku.

⁵Jeb vai jums šķiet, ka Raksts velti saka: Ar skaudību alkst Gars, kuru Viņš ir devis, lai dzīvotu mūsos?

⁶Bet Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ (Raksts) saka: Dievs lepniem turas pretī, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.

⁷Tad nu padodaties Dievam, stāviet velnam pretī, tad viņš bēgs no jums.

⁸Nāciet tuvu pie Dieva, tad Viņš nāks tuvu pie jums. Šķīstiet rokas, jūs grēcinieki, un dariet sirdis šķīstas, jūs divprātīgie!

⁹Esiet bēdīgi un noskumuši un raudāt; jūsu smiekli lai pārvēršas par vaidiem, un jūsu līksmība par skumību.

¹⁰Pazemojaties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.

¹¹Neaprunājiet cits citu, brāļi; kas brāli aprunā un savu brāli tiesā, tas aprunā bauslību un tiesā bauslību; bet ja tu bauslību tiesā, tad tu neesi bauslības darītājs, bet tiesātājs.

¹²Viens vienīgs ir Tas, bauslības devējs un tiesātājs; Tas var pestīt un nomaitāt. Kas tu tāds esi, ka tu citu tiesā?

¹³Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rīt mēs iesim uz šo vai to pilsētu un tur padzīvosim vienu gadu un pirksim un pārdosim un pelnīsimies;

¹⁴Un nezināt, kas rīt notiks, — jo kāda ir jūsu dzīvība? Tā ir tvaiks, kas mazu brīdi rādās un pēc iznīkst.

¹⁵Tai vietā jums būtu jāsaka: Ja Tas Kungs gribēs un mēs dzīvosim, tad mēs šo vai to darīsim.

¹⁶Bet nu jūs lielāties savā lepnībā; visa tāda lielīšanās ir ļauna.

¹⁷Tad nu, kas zina labu darīt un nedara, tam tas ir par grēku.