Dari ir dzīvības vēsture 15

¹Un kādi no Jūdu zemes nākuši mācīja brāļus: ja jūs netopat apgraizīti pēc Mozus bauslības, tad jūs nevarat tapt pestīti.

²Kad nu Pāvilam un Barnabam liela šķelšanās un strīdēšanās ar viņiem cēlās, tad nosprieda, lai Pāvils un Barnaba un vēl citi kādi no tiem ietu pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi šā jautājuma dēļ.

³Tad nu no draudzes pavadīti tie gāja caur Feniķiju un Samariju; un par pagānu atgriešanos stāstīdami, tie visiem brāļiem darīja lielu prieku.

⁴Un uz Jeruzālemi nākuši, tie tapa uzņemti no draudzes un apustuļiem un vecajiem, un pasludināja, kādas lietas Dievs ar tiem bija darījis.

⁵Bet no farizeju šķiras kādi cēlās, kas bija tapuši ticīgi, sacīdami: “Tos būs apgraizīt un tiem būs pavēlēt, Mozus bauslību turēt.”

⁶Un apustuļi un vecaji sapulcējās, spriest par šo vārdu.

⁷Bet kad daudz strīdēšanās notika, tad Pēteris cēlās un uz tiem sacīja: “Vīri, brāļi, jūs zināt, ka Dievs pagājušos laikos mūsu starpā ir izvēlējis, ka caur manu muti pagāni evaņģēliju dzirdētu un ticētu.

⁸Un Dievs, siržu manītājs, tiem liecību ir devis, Svēto Garu tiem dodams, tā kā mums.

⁹Un nekādu starpību nav darījis starp mums un viņiem, viņu sirdis šķīstīdams caur ticību.

¹⁰Tad nu ko jūs Dievu kārdināt, uz mācekļu kaklu likdami jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs nespējam panest?

¹¹Bet caur Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastību mēs ticam tapt izglābti, tā kā arī viņi.”

¹²Un viss tas pulks cieta klusu un klausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pie pagāniem.

¹³Un kad šie beidza runāt, tad Jēkabs atbildēja sacīdams: “Vīri, brāļi, klausiet mani.

¹⁴Sīmanis ir stāstījis, kā Dievam pirmoreiz paticis no pagāniem ļaudis pieņemt pie Sava vārda;

¹⁵Un ar to praviešu vārdi saskan, kā ir rakstīts:

¹⁶“Pēc tam Es atgriezīšos un atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo dzīvokli, un kas pie tā izlauzts, to Es atkal uztaisīšu un uzcelšu;

¹⁷Lai atlikušie cilvēki To Kungu meklē, arī visi pagāni, pār kuriem Mans vārds ir piesaukts, — tā saka Tas Kungs, kas to visu dara.”

¹⁸Dievam visi Savi darbi ir zināmi no mūžības.

¹⁹Tāpēc es spriežu, ka tos nebūs apgrūtināt, kas no pagāniem pie Dieva atgriežas.

²⁰Bet ka tiem būs rakstīt, lai sargās, ka neapgānās ar elka dieviem un maucību un nožņaugto un asinīm.

²¹Jo Mozum ir no veciem laikiem pa visām pilsētām savi sludinātāji, un viņš ik sabatus top lasīts sinagogās.”

²²Tad apustuļiem un vecajiem un visai draudzei patika, no viņiem izvēlētus vīrus ar Pāvilu un Barnabu uz Antiohiju sūtīt: Jūdu, ar pavārdu Barsaba, un Sīlasu, vīrus, kas bija augstā godā pie brāļiem,

²³Un caur viņu rokām tā rakstīt: “Apustuļi un vecaji un brāļi prieku vēlē brāļiem, kas pagāni bijuši un ir Antiohijā un Sīrijā un Kilikijā.

²⁴Kad mēs esam dzirdējuši, ka kādi no mums izgājuši, jūs ar vārdiem sajaukt un jūsu dvēseles darīt šaubīgas, sacīdami, ka jums būs likties apgraizīties un bauslību turēt, kuriem mēs to neesam pavēlējuši,

²⁵Tad mēs vienā prātā palikuši nospriedām, izvēlētus vīrus pie jums sūtīt ar Barnabu un Pāvilu, mūsu mīļiem,

²⁶Kas savas dvēseles ir nodevuši par mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu.

²⁷Tad mēs Jūdu un Sīlasu esam sūtījuši, kas to pašu arī ar vārdiem pasacīs.

²⁸Jo Tam Svētam Garam un mums ir paticis, jums nekādu nastu vairāk neuzlikt, kā vien šīs vajadzīgas lietas:

²⁹Ka jums būs sargāties no elkadievu upuriem un no asinīm un no nožņaugtā un no maucības; kad jūs no šīm lietām sargāsities, tad jūs labi darīsiet. Dzīvojiet veseli.”

³⁰Tad nu tie tapa atlaisti un nāca uz Antiohiju, un draudzi sapulcējuši, iedeva to grāmatu.

³¹Un to lasījuši šie priecājās par to iepriecināšanu.

³²Bet Jūda un Sīlas, kas paši arīdzan bija pravieši, brāļus pamācīja ar daudz vārdiem un tos stiprināja.

³³Un kādu laiku tur palikuši, tie no brāļiem ar mieru tapa atlaisti pie apustuļiem.

³⁴(Un Sīlasam patika tur palikt.)

³⁵Bet Pāvils un Barnaba palika Antiohijā, ar daudz citiem mācīdami un Tā Kunga vārdu sludinādami.

³⁶Un pēc kādām dienām Pāvils sacīja uz Barnabu: “Iesim atkal un pa visām pilsētām, kur Tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim savus brāļus, kā tiem klājas.”

³⁷Un Barnaba deva padomu, Jāni, kas top saukts Marks, ņemt līdz.

³⁸Bet Pāvils negribēja tādu līdz ņemt, kas no viņiem bija atkāpies Pamfilijā un ar viņiem nebija līdz gājis pie darba.

³⁹Par to notika sariebšanās, tā ka tie viens no otra šķīrās, un ka Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru.

⁴⁰Bet Pāvils Sīlasu izvēlējies izgāja, Dieva žēlastībai no brāļiem pavēlēts.

⁴¹Un viņš pārstaigāja Sīriju un Kilikiju, tās draudzes stiprinādams.