Dari ir dzīvības vēsture 14

¹Un notikās Ikonijā, ka tie kopā iegāja Jūdu sinagogā un tā runāja, ka no Jūdiem un Grieķiem liels pulks ticēja.

²Bet neticīgie Jūdi paskubināja un iekaitināja pagāniem sirdis pret brāļiem.

³Tad nu tie labu laiku tur palika un droši runāja, paļaudamies uz To Kungu, kas Savam žēlastības vārdam liecību deva un lika zīmēm un brīnumiem notikt caur viņu rokām.

⁴Un pilsētas ļaudis šķīrās: citi bija ar Jūdiem un citi ar apustuļiem.

⁵Bet kad tur dumpis cēlās no pagāniem un Jūdiem līdz ar viņu virsniekiem, ka tie viņiem varu darītu un tos akmeņiem nomētātu,

⁶Tad viņi to nomanīdami bēga uz Likaonijas pilsētām, Listru un Derbi, un uz tām apkārtējām vietām.

⁷Un tur viņi evaņģēliju sludināja.

⁸Un kāds vīrs Listrā sēdēja ar nespēcīgām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis.

⁹Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Un šis viņu uzlūkodams nomanīja, ka viņš ticēja un ka viņu var glābt,

¹⁰Sacīja ar stipru balsi: “Celies stāvu uz savām kājām!” Un viņš uzlēca un staigāja.

¹¹Un kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tad tie pacēla savu balsi un sacīja Likaoniski: “Dievi palikuši cilvēkiem līdzīgi un pie mums zemē nonākuši.”

¹²Un tie sauca Barnabu par Jupiteru un Pāvilu par Merkuriju: tāpēc ka viņš bija tas runātājs.

¹³Un Jupitera priesteris, kas bija ārpus pilsētas, atveda vēršus un vainagus pie vārtiem un gribēja ar ļaudīm upurēt.

¹⁴Bet apustuļi Pāvils un Barnaba to dzirdēdami, saplēsa savas drēbes un ieskrēja ļaužu vidū saukdami

¹⁵Un sacīdami: “Vīri, kāpēc jūs tā darāt? Mēs arīdzan esam tādi pat mirstami cilvēki kā jūs, kas jums evaņģēliju sludinām, ka jums no šiem nelietīgiem būs atgriezties pie Tā dzīvā Dieva, kas ir radījis debesi un zemi un jūru un visu, kas tur iekšā,

¹⁶Kas pagājušos laikos visiem pagāniem ļāvis staigāt pa saviem ceļiem,

¹⁷Jebšu Viņš Sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debesīm mums lietu un auglīgus laikus dodams, mūsu sirdis ar barību un ar prieku pildīdams.”

¹⁸Un to runādami, tie ar mokām nomierināja ļaudis, ka tie viņiem neupurēja.

¹⁹Bet no Antiohijas un Ikonijas Jūdi atnāca un ļaudis pārrunāja un Pāvilu akmeņiem mētāja, un to no pilsētas vilka ārā, domādami, viņu esam nomirušu.

²⁰Bet kad mācekļi ap viņu bija sanākuši, tad viņš uzcēlās un iegāja pilsētā; un otrā dienā viņš izgāja ar Barnabu uz Derbi.

²¹Un tai pilsētā evaņģēliju pasludinājuši un labu pulku par mācekļiem darījuši, tie griezās atpakaļ uz Listru un Ikoniju un Antiohiju,

²²Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami, lai paliek iekš ticības, un ka caur daudz bēdām mums būs ieiet Dieva valstībā.

²³Un tie viņiem ikvienā draudzē iecēla vecajus un ar gavēšanu Dievu lūguši tos pavēlēja Tam Kungam, uz ko tie bija ticējuši.

²⁴Un pārstaigājuši Pisidiju, tie nāca uz Pamfiliju.

²⁵Un Pergā to vārdu runājuši, tie nonāca uz Attaliju.

²⁶Un no turienes tie nocēlās uz Antiohiju, no kurienes tie Dieva žēlastībai bija pavēlēti uz darbu, ko bija pabeiguši.

²⁷Un tur nonākuši un to draudzi sapulcējuši, tie stāstīja, kādas lietas Dievs pie tiem bija darījis, un ka Viņš pagāniem ticības durvis bija atvēris.

²⁸Un tie tur palika labu laiku pie tiem mācekļiem.