Kas bija Mozes?

Mozes ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem ebreju tautas vēsturē un tiek cienīts kā pravietis, vadītājs un likumdošanas spēks gan ebreju reliģijā, gan kristietībā. Viņš piedzimis Ēģiptē ebreju vecākiem, tad Izraēlas tauta tur dzīvoja kā vergi. Pēc Bībeles, Mozess tika audzināts faraona pilī, bet izvēlējās identificēties ar savu tautu un viņu ciešanām. Nogalinot ēģiptieti, kas vajāja ebreju vergu, Mozess pabēga uz Midianas tuksnesi, kur daudzus gadus dzīvoja kā ganāmpulka. Tur Dievs parādījās Mozam dedzīgajā krūmā un aicināja viņu vadīt izraēliešus no Ēģiptes uz apsolīto zemi. Ar zīmēm un brīnumiem Mozess pārliecināja faraonu atļaut izraēliešiem aiziet un vadīja viņus ceļā tuksnesī. Mozes ir pazīstams ar Dieva desmit baušļu saņemšanu no Sinajas kalna, kas veido ebreju un kristiešu ētikas un morāles kodeksa pamatu. Viņš arī rakstīja pirmos piecus Bībeles grāmatas, zināmas kā Tora, kurās ir ietverti likumi, stāsti un mācības, kas veido ebreju tradīciju un kultūras pamatu. Visu savu dzīvi Mozess kalpoja kā starpnieks starp Dievu un izraēliešiem, vadot un aizstāvot viņus. Viņš tiek pieminēts kā pazemīgs un paklausīgs Dieva kalps, un viņa dzīve un mācības turpina iedvesmot un vadīt ticīgos cilvēkus visā pasaulē. Mozesa dzimšanas un nāves precīzs datums nav minēts Bībelē, bet ticams, ka viņš dzīvoja 15. gadsimtā pirms mūsu ēras. Viņš nomira 120 gadu vecumā, un saskaņā ar Bībeli Dievs viņu apglabāja nezināmā vietā Moābas zemē. Mozess paliek iecienīts figūra gan ebreju reliģijā, gan kristietībā, un viņa mantojums turpina veidot ticīgo cilvēku uzskatus un prakses visas pasaules garumā.