Stāsts par Tērzah

Moriahs ir bībeļu tēma, kas minēta Mozus grāmatā. Viņš ir Ābrahāma un Sarai dēls, kā arī Īzaka brālis. Saskaņā ar bībeles pasaku, Moriahs ir vieta, kur Dievs pavēlēja Ābrahāmam upurēt savu dēlu Īzaku. Pēc šī notikuma par Moriahu vairs nav minēts Bībelē, taču tiek uzskatīts, ka viņš tika izglābts no upurēšanas un dzīvoja garu laiku. Moriah ir zināms arī kā Israēla tautas cēliens, jo Ābrahāms bija Israēla tautas tēvs. Moriahs ir pazīstams kā vieta, kur Dievs pavēlēja Ābrahāmam upurēt savu dēlu Īzaku. Šis notikums ir pazīstams kā Akēda un tiek uzskatīts kā Ābrahāma ticības Dievam pārbaude. Ābrahāms bija gatavs upurēt savu dēlu, taču Dievs iejaucās un nodrošināja aitu upurim vietā. Moriaha stāsts ir svarīga daļa no Bībeles un tiek uzskatīts par ticības un uzticības simbolu. Tas arī atgādina par Dieva uzticēšanos, pat tad, ja tas šķiet neiespējami.
Vārda nozīme
The Latvian translation of the biblical figure Moriah's name meaning "chosen by God" is "izvēlēts no Dieva".
Vārda izcelsme
Hebrew.
Pirmā pieminēšana
Genesis 22:2
Parādīšanās Bībelē
2 pieminējumi
Hebreju valodā
מוריה