Kas bija Matanija?

Mattaniah, zināms arī kā Zedekija, bija bībeļu personāžs, kas darbojās ka kā Judas pēdējais ķēniņš. Viņš bija Jozijas dēls un Jehoahaza un Jehoiakima brālis. Viņš 597. g. p. mūsējā par ķēniņu iecēla Vabīlonijas ķēniņš Nebukadnesars II. Viņa valdīšanas laikā viņš bija zināms ar upurēšanu Dievam un noraidīšanu pravieša Jeremijas brīdinājumiem. Viņu beigās sagūstīja vabīlonieši un aizveda trimdā uz Vabīlonu. Mattaniah ir vislabāk zināms ar savu lomu Jeruzalemes krišanā. Jeremija viņam brīdināja pakļauties vabīloniešiem, bet viņš to atteicās un tā vietā meklēja palīdzību no Ēģiptes. Tas noveda pie vabīloniešu uzlēciena uz Jeruzalemi 587. gadā p. m., kas rezultātā novests pilsētas un templis iznīcināšanai. Mattaniah tika aizvests gūstā un nogādāts uz Vabīlonu, kur viņš tika aklots un nomira trimdā. Mattaniah mantojums ir nepaklausība un iznīcināšana. Viņš atmiņā paliek kā persona, kas neklausa Dieva brīdinājumus un noved pie Jeruzalemes iznīcināšanas. Viņa stāsts kalpo kā brīdinājums tiem, kas atteicās paklausīt Dieva pavēlēm.