Kas bija Manaseja?

Manasess bija bībeļu tēls, kurš bija ķēniša Hiskijas un Hepzibas dēls. Viņš bija Jūdas divpadsmitais ķēnišs un valdīja 55 gadus, padarot viņu par ilgdzīvotāko Jūdas ķēniņu. Viņu labi pazīst par viņa idolatriju un par Jūdas tautas novirzīšanu no Dieva pielūgšanas. Manases dzimis Jeruzalemē un bija Hiskijas un Hepzibas vienīgais dēls. Viņam bija divas māsas - Abija un Lo-ruhamija. Viņš tika audzināts karaliskajā dvēselē un mācīts Kunga ceļus. Viņš tika mācīts arī pagānu dievu un dievietes ceļus. Manases slavens bija ar savu idolatriju un ar Jūdas tautas novirzīšanu no Dieva pielūgšanas. Viņš cēla altārus pagānu dieviem un dievietēm un pat upurēja savu dēlu ugunī. Viņš arī nodarbojās ar divināciju un burvību. Viņš bija tik ļauns, ka Dievs sūtīja pravieti Isaju brīdināt viņu par viņa ļaunumu. Manasesa beigās Āsīrieši pagūstīja viņu un aizveda uz Babilonu. Būdams gūsteknī, viņš atgriezās par savām grēkām un lūdza Dievu piedošanu. Dievs uzklausīja viņa lūgšanas un atjaunoja viņu Jūdas tronī. Manases vislabāk zināms ar savu idolatriju un Jūdas tautas novirzīšanu no Dieva pielūgšanas. Viņu atceras arī par viņa atgriešanos un atjaunošanu Jūdas tronī.