Kas bija Jorāms no Jūdas.?

Jehorāms no Jūdas bija bībeļu figūra, kas valdīja kā Jūdas ķēnijs no 848. līdz 841. gadam p.m.ē. Viņš bija ķēnijs Jehošafata dēls un ķēniša Asa mazdēls. Viņam bija četri brāļi: Ahazija, Azarija, Jēliels un Zaharija. Jehorāmu pazina ar viņa ļaunprātību un pielūgšanu elku. Viņš apprecēja Atalju, Īzraēlas ķēniša Ahaba meitu, un sekoja savas ieva tēva soģim, pielūdzot viltus dievu Baalu. Viņš arī nogalināja visus savus brāļus, izņemot Ahaziju, kurš aizbēga uz Jeruzālemi. Jehorāmu beigās sagrauca sacelšanās, ko vadija Jehu, Īzraēlas armijas komandieris. Jehu nogalināja Jehorāmu un viņa ģimeni, un iznīcināja Baala templi. Jehorāms ir vislabāk pazīstams ar savu ļaunprātību un pielūgšanu elku, un ar to, ka tika nogāzts ar Jehu palīdzību. Viņu arī atceras par viņa lomu Baala tempļa iznīcināšanā.