Kas bija Jeconiju?

Jeconija, arī zināms kā Konia un Jehoihina, bija Jūdas ķēnišķis, kurš valdīja tikai trīs mēnešus 598. p.m.ē. Viņš bija Jūdasa ķēnija Jehojakima dēls un ķēnija Jozijas mazdēls. Pēc Bībeles, Jeconiju nolaupīja Babilonijas ķēnišķis Nebukadnesars kopā ar daudziem citiem jūdaiem un izsūtīja uz Babilonu. Šis notikums iezīmēja Babilonas izsutīšanu, kas ilga 70 gadus. Jeconija ir minēts arī Jēzus ģenealoģijā Jaunajā Derībā. Neskatoties uz viņa īso valdīšanas laiku un ieslodzījumu, Jeconija tiek uzskatīts par nozīmīgu personu žīdu vēsturē kā simbolu Babilonas izsutīšanai un Jūdas valsts atjaunošanai.