Stāsts par Jahazija
Jahazija bija bībeļu personāžs, kas dzīvoja Jūdzes laikmetā Vecajos Testamentos. Viņš bija Gideona dēls, slavenais Jūdzes tiesnesis un militārais vadonis Izraēlā. Viņam bija divi brāļi - Abimelehs un Jethers. Jahazija ir vislabāk zināms ar savu lomu Midjaniešu kaujā. Viņš bija viens no trim simtiem vīriešu, ko izvēlējās Gideons, lai cīnītos pret Midjaniešiem. Viņš bija viens no desmit vīriešiem, kas tika nosūtīti izlūkot ienaidnieku nometni. Jahazija bija vienīgais, kas atgriezās ar labvēlīgu ziņojumu, kas iedrošināja Gideonu turpināt kauju. Jahazija tiek atcerēts arī par savu drosmi kaujā. Viņš bija pirmais, kas uzbruka ienaidnieku nometnei un veiksmīgi nogalināja Midjaniešu vadītāju Orebu. Jahazija tiek atcerēts kā drosmīgs un drosminieks karavīrs, kurš bija gatavs riskēt ar savu dzīvību sava tautas labā. Viņš ir paraugs uzticībai un drosmē briesmu priekšā.
Vārda nozīme
"Jahaziah" var tulkot kā "Jah redz" vai "Jah skatās".
Vārda izcelsme
Ebreju
Pirmā pieminēšana
Ezra 10:15
Parādīšanās Bībelē
1 pieminējumi
Hebreju valodā
ג'האזיה