Kas bija Izmaēls?

Izmaēls bija pirmā Abrahāma dēla ar viņa sievas Sarai kalpones Hagaru. Pēc Bībeles Pirmā Mozus grāmatas, viņš tika dzimis, kad Abrahāms bija 86 gadus vecs. Viņš tiek uzskatīts par nozīmīgu personu gan judaismā, gan islamā. Izmaēls ir pazīstams ar savu attiecību ar pusradzenu Īzaku, kurš tika dzimis Abrahāmam un Sarai, kad abi jau bija gados veci. Bībeles aprakstā Dievs solīja Abrahāmam, ka viņa pēcnācēji kļūs par lielu tautu, un ka šis solījums tiks piepildīts caur Īzaku, viņa sievas Sarai dēlu. Tas radīja spriedzi starp abiem pusradzeniem un beigās noveda pie Hagaras un Izmaēla izraidīšanas no Abrahāma mājas. Neskatoties uz to, Izmaēls turpināja kļūt par divpadsmit dēlu tēvu, kuri tiek uzskatīti par arābu tautu senčiem. Saskaņā ar islamisko tradīciju, viņš ir arī pravietis Muhameda tēvs. Bībelē nav norādīts Izmaēla dzimšanas vieta, bet tā tiek uzskatīta, ka tā bija Mezopotāmijā, tagadējās Irākas teritorijā. Viņa nāves precīza vieta nav ierakstīta, bet tā tiek uzskatīta, ka tā notika Parāna tuksnesī.