Kas bija Hebrons.?

Hebrons bija bībeles figūra, kas bija Kohata dēls un Levija mazdēls. Viņš bija četrus dēlus: Korahu, Tapuahu, Rekemu un Šemu. To vislabāk pazīst kā vienu no patvēruma pilīm, kā to apraksta Jozuas grāmatā. Hebrona bija liela pilsēta senajā Judas karalistē un bija pirmais ebreju apmetums šajā reģionā. Tur tika apglabāti patriarhu Ābrahāms, Īzaks un Jēkabs. Tur bija arī pirmais ebreju temples, ko būvēja ķēniša Dāvida. Hebrona ir pazīstama ar to, ka tā bija pravieša Kaleba mājvieta, kurš bija Mozus pavadonis. Kaleb bija Jūdas ciltij vadītājs un bija svarīgs Apsolītās zemes iekarošanā. Hebrona ir arī zināma kā ķēniša Dāvida dzimšanas vieta. Dāvids tika svētīts par Izraēlas ķēnišu pravieša Samuēla vadībā un kļuva par vienu no slavenākajiem bībeles ķēnišiem. Viņš ir vislabāk zināms ar savām militārajām uzvarām un par divpadsmit Izraēlas ciltīm vienošanu. Hebrona ir arī pazīstama kā pirmais ebreju temples apmetnis, ko cēla ķēniša Dāvida. Šo templi babilonieši sagrauza 586. gadā p.m.ē., un vēlāk to atjaunoja ķēniša Herods. Hebrona ir svarīga bībeles figūra, vislabāk zināma kā viena no patvēruma pilīm, ķēniša Dāvida dzimšanas vieta un pirmais ebreju temples atrašanās vieta.