Kas bija Ādams?

Ādams ir pirmā cilvēka Bībelē un tiek uzskatīts par visu cilvēku tēvu. Saskaņā ar Ēdamas grāmatu, Dievs radīja Ādamu no māla un iespēja dzīvību viņā. Pēc tam Dievs novietoja Ādamu Ēdenes dārzā un uzlika viņam rūpēties par dārzu un visiem dzīvniekiem tajā. Ādams ir vislabāk zināms ar savu lomu cilvēces krišanas stāstā. Bībeles stāstā Dievs pavēlēja Ādamam nelikt rokas uz Labuma un ļaunuma koka, bet Ādamu kārdināja Ieva, kuru bija kārdinājis čūsk Jērolla, ēst no koka. Pēc augļa ēšanas Ādams un Ieva ieguva apziņu par savu kailumu un juta kaunu, un viņu attiecības ar Dievu uz palika uz mūžu mainījušās. Tas notikums ir pazīstams kā cilvēces krišana, un tas tiek uzskatīts par grēka un nāves ienākšanas pasaulē iemeslu. Neskatoties uz savu lomu krišanā, Ādamu atceras arī kā pirmo cilvēku un visu cilvēku tēvu. Ebreju un kristiešu tradīcijā viņu uzskata par simbolu kārdinājuma bīstamībai un paklausības Dievam nozīmībai. Ādama dzimšanas un nāves precīzos datums nav norādīts Bībelē, taču uzskata, ka viņš dzīvojis cilvēces agrajā vēstures periodā. Saskaņā ar Ēdamas grāmatas dotajiem genealoģijas datiem, tiek uzskatīts, ka Ādams dzīvoja 930 gadus. Ādama stāsts turpina būt svarīga daļa no reliģiskās un kultūras mantojuma daudzu cilvēku visā pasaulē, un viņa mantojums turpina veidot veidu, kā cilvēki saprot cilvēces lomu un grēka un ļaunuma būtību.