Kas bija Ābels?

Ābels ir Bībeles cilvēks, kurš ir vislabāk zināms kā Adama un Ēvas otrais dēls un pirmā persona, kas tika nokauta cilvēces vēsturē. Saskaņā ar Īzraēlas grāmatu, Ābels bija ganavnieks, un viņš pavēroja Dievam pirmdzimušos jērus savā ganāmpulkā. Dievs pieņēma Ābela piedāvājumu, bet noraidīja viņa vecāka brāļa Kaina piedāvājumu, kas bija lauksaimnieks. Skaudzuma un dusmu stundā Kains nogalināja Ābelu. Kad Dievs konfrontēja Kainu par Ābeļa nāvi, Kains atbildēja ar slaveno frāzi: "Vai es esmu sava brāļa sargātājs?" Dievs sodīja Kainu, zīmējot viņu un izdzīvojot no Ēdenes zemes. Ābels tiek atcerēts kā taisnīgs cilvēks, kurš dzīvoja dzīvi, būdams paklausīgs Dievam, un kā Kaina skaudzuma un dusmu upuris. Bībeles tradīcijā Ābeļa nāve tiek uzskatīta par pirmo grēku un vardarbības gadījumu cilvēces vēsturē un kā atgādinājums par mīlestības un paklausības Dievam nozīmi. Īstais datums, kad dzima un nomira Ābels, nav norādīts Bībelē, bet tiek uzskatīts, ka viņš dzīvoja cilvēces vēstures agrīnajā posmā. Neskatoties uz to, ka Ābels relatīvi īsi parādās Bībeles stāstā, viņš turpina būt nozīmīgs cilvēku reliģiskajā un kultūras mantojumā visā pasaulē, un viņa mantojums turpina veidot cilvēku izpratni par grēka, vardarbības un paklausības Dievam būtību.